Disciplīna ir drošības un efektīvas komandas darba pamats jūrniecības profesijā.
Tomēr dažkārt jūrniekiem tiek uzdots veikt darbus, kas nav saistīti ar viņu tiešajiem pienākumiem — piemēram, krāsot virsbūves ostā, tīrīt kravas tvertnes, izkraut konteinerus vai palīdzēt dokstrādniekiem.
Šāda veida nodarbes oficiāli tiek dēvētas par Non-Seafarers Work (darbi, kas neietilpst jūrnieka pienākumos).Kur ir robeža starp likumīgu rīkojumu un ekspluatāciju?
Apskatīsim to, balstoties uz starptautiskajām konvencijām un arodbiedrību līgumiem.
1. Kas ir Non-Seafarers Work
Saskaņā ar ITF (International Transport Workers’ Federation) un IBF (International Bargaining Forum) koplīgumiem,
Non-Seafarers Work ir jebkurš darbs, ko parasti veic ostas strādnieki, stividori vai krasta personāls, nevis kuģa apkalpe.Šādi darbi ietver:
kravas iekraušanu/izkraušanu ostā;
konteineru stiprināšanu un atbrīvošanu (lashing/unlashing);
kravu siksnošanu, virvju nomaiņu, klāja darbus ārpus amata pienākumiem;
jebkuru darbu, ko apkalpei liek darīt, lai ietaupītu uz ostas strādnieku rēķina.
2. Tiesiskais pamats: ko nosaka konvencijas un līgumi
a) Jūrniecības darba konvencija (MLC 2006)
MLC Regulation 2.1 un Standard A2.1 paredz, ka jūrnieka darba pienākumi ir skaidri jānorāda Seafarer’s Employment Agreement (SEA) un tiem jāatbilst amatu un kvalifikācijas prasībām.
Tas nozīmē, ka jūrniekam nevar pieprasīt veikt darbus ārpus viņa amata vai sertifikācijas robežām.
b) ILO Konvencija Nr.147 (Merchant Shipping Convention)
Tā garantē, ka jūrnieku darbs tiek regulēts saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kas nodrošina drošību, cienīgus darba apstākļus un darba tiesību ievērošanu.
Uzdevumu veikšana “ārpus tiešajiem pienākumiem” bez piekrišanas ir līguma pārkāpums.
c) ITF / IBF Koplīgumi (CBA)
ITF un IBF stingri aizliedz iesaistīt jūrniekus lashing, unlashing, cargo securing vai citos dokstrādnieku darbos bez rakstiskas piekrišanas.
Saskaņā ar IBF Dockers’ Clause noteikumu:
“Apkalpei nav pienākuma vai pamudinājuma veikt kravas apstrādi vai citus dokstrādnieku darbus, ko tradicionāli veic krasta darbinieki, izņemot ārkārtas gadījumos un ar arodbiedrības piekrišanu.”
Tas nozīmē:
jūrniekus nedrīkst piespiest veikt šādus darbus;
ja kuģa īpašnieks to pieprasa, nepieciešama rakstiska ITF vai arodbiedrības atļauja;
šāds darbs ir pieļaujams tikai ārkārtas apstākļos, piemēram, mazās ostās bez dokstrādniekiem.
3. Kāpēc kuģu īpašnieki uzspiež Non-Seafarers Work
Galvenais iemesls ir izmaksu samazināšana.
Ostas nodevas un dokstrādnieku pakalpojumi ir dārgi, tādēļ daži uzņēmumi cenšas šo darbu uzkraut apkalpei.
Jūrniekiem bieži saka:
“Tas ir daļa no taviem pienākumiem,”
vai
“Visiem jāsadarbojas, lai ātrāk pabeigtu izkraušanu.”
Tomēr šādi apgalvojumi nav juridiski pamatoti, ja darbi pārsniedz līgumā noteiktās funkcijas vai rada pārslodzi un traumu risku.
4. Arodbiedrību un ITF nostāja
ITF kategoriski iebilst pret Non-Seafarers Work jūrniekiem.
2018. gadā organizācija izdeva Circular 027/IBF Dockers’ Clause, kurā norādīja:
jebkurš kravu apstrādes darbs, ko veic apkalpe, ir CBA pārkāpums;
ja īpašnieks to uzspiež, ITF var iesniegt sūdzību un pieprasīt kompensāciju;
kuģis var tikt iekļauts ITF melnajā sarakstā, bet uzņēmumam var tikt uzlikts naudas sods.
Arodbiedrības iesaka jūrniekiem dokumentēt pārkāpumus — uzņemt fotogrāfijas, pierakstīt datumu, darba veidu un, ja iespējams, informēt ITF inspektoru tuvākajā ostā.
5. Kuģu īpašnieku viedoklis un IBF kompromiss
Kuģu īpašnieki apgalvo, ka īslaicīgi darbi, piemēram, konteineru stiprinājumu pārbaude pirms reisa, ir daļa no klāja komandas pienākumiem.
IBF daļēji piekrīt šim skatījumam:
ja darbs ir nepieciešams kuģošanas drošībai un neaizstāj dokstrādniekus, tas ir pieļaujams.
Taču, ja tas aizstāj krasta personālu, tas jau ir pārkāpums.
6. Karogu valstu prakse
Norvēģija, Dānija, Nīderlande — aizliedz Non-Seafarers Work bez arodbiedrības piekrišanas.
Libērija, Panama, Māršala salas — pieprasa rakstisku paziņojumu kuģa dokumentos, ja šādi darbi tiek veikti.
Apvienotā Karaliste un Menas sala — ievēro IBF CBA noteikumus un atbalsta ITF inspekcijas mehānismus.
Singapūra un Malta — atļauj šādu darbu tikai tad, ja nav pieejams krasta personāls un ar pienācīgu virsstundu samaksu.
7. Jūrnieka tiesības un aizsardzība
Ja jūrnieks atsakās veikt darbu, kas nav viņa amata pienākums, tas nav disciplīnas pārkāpums,
ja viņš pieklājīgi atsaucas uz līguma un arodbiedrības noteikumiem.Konflikta gadījumā:
jūrnieks var iesniegt sūdzību kapteinim;
ja sūdzība netiek izskatīta — sazināties ar ITF tuvākajā ostā vai tiešsaistē;
katrs pārkāpums var izraisīt sodu kuģa īpašniekam.
Turklāt MLC 2006 garantē jūrniekiem tiesības nepārslogoties un strādāt drošos apstākļos.
8. Secinājums
Jūrniekam ir pienākums pildīt visus likumīgos un drošos norādījumus, kas atbilst viņa amatam un līgumam.
Tomēr viņam nav pienākuma veikt darbus, ko tradicionāli dara dokstrādnieki vai krasta personāls.
Tā dēvētais Non-Seafarers Work nav tikai “iekšējs darba jautājums,”
bet gan starptautisko tiesību un arodbiedrību aizsardzības jautājums.IBF Dockers’ Clause un MLC 2006 normu ievērošana palīdz saglabāt līdzsvaru starp kuģa īpašnieka interesēm un jūrnieka tiesībām,
kā arī aizsargā pašu svarīgāko — cieņu, taisnīgumu un profesionālo drošību uz kuģa.
